Vasjuganas plostnieces dziesmas

Sandras Ratnieces poēma "Vasjuganas plostnieces dziesmas". Veltījums 1949. gada 25. martā izsūtītajiem uz Tomskas apgabalu Sibīrijā.

Sandra Ratniece: „Poēma „Vasjuganas plostnieces dziesmas” ir veltīta maniem tuviniekiem: mātei, vecmāmiņai, vectēvam un krustvecākiem, kā arī citiem izsūtītajiem, kas 1949. gada 25. martā uzsāka garo ceļu līdz Tomskas apgabala Tjukaļinskas sādžai Sibīrijā, kuras dzīvības artērija ir upe Vasjugana. Manai mammai Mārai Purenkovai (dzimusi Ratniece) izsūtījuma brīdī bija tikai 6 gadi, krustmātei Birutai Ratniecei – plostnieces prototipam – 22 gadi, bet viņu brālim (manam krusttēvam) Jānim Ratniekam – 16 gadi.

Poēmas redaktors ir dzejnieks Jānis Rokpelnis, viņš teica, ka no manām dzejas rindām neplūst nedz dusmas, nedz naids, bet poēma plūst kā Vasjuganas upe. Dzejniekam taisnība, jo es acīmredzot ietekmējos no atmiņu stāstītājām. Zinu, ka viņas ir visu piedevušas, bet ne samierinājušās. Ar naidu uz vēsturi atskatīties nevajadzētu, bet vēsturi atcerēties nepieciešams gan, lai traģiskā pieredze, īpaši šī brīža pasaules eskalēto notikumu kontekstā, mūs dara stiprus, modrus un lai mūsu tuvinieku pieredzētais nekad neatkārtojas!”

Autores ievadvārdi, aktrises Marijas Bērziņas dzejas lasījums. Valda Zilvera un Dzintara Tilaka veidota kompozīcija.