Kieneņš par ubogu. Pasaku lasa Ernests Rasims.

Dzeivuoja vīns kieneņš i cīši namīļuoja ubogus i vysaidus cytus nabogus. Vīnu reizi jis dabuoja vīnu gruomotu, kur beja raksteits, ka, tai dzeivuojūt, jis paliks zamuoks par kotru ubogu. Nu lelys dusmis kieneņš saplēš gruomotu i līk jū īsvīst ceplī.

Piec tam kieneņam goduos izīt duorzā pastaiguotu. Jis radz, ka uobelē sēd vīns putnys ar zalta spuornim.