Anšlava Eglīša romāna "Līgavu mednieki" radiovariants. 1. daļa. Romānu dramatizējusi Lija Brīdaka, režisors Harijs Gerhards. Mūziku izvēlējies Armands Strazds.

Teicējs - Uldis Dumpis. Lomās: Zigurds Neimanis, Pēteris Liepiņš, Rūdolfs Plēpis, Mirdza Martinsone, Maija Apine, Artūrs Mekšs, Dainis Porgants, Elza Radziņa, Kārlis Sebris, Aīda Ozoliņa, Elita Krastiņa, Imants Adermanis un Edmunds Freibergs.

1990. gada ieraksts.

Romāna “Līgavu mednieki” sižetiskā ass ietverta jau tā nosaukumā. Viens no A. Eglīša tēlotās pasaules dzinējspēkiem ir savstarpēji izdevīgu laulību veidošana, un šāds nolūks romānā ir trim jaunekļiem – Pāvilam Epaltam, Mārtiņam Ķurzēnam un Atim Dušelim. Viņu intereses ir saistītas ar līgavām, ko iespējams nolūkot bagātajā Surģenieku namā un tā apmeklētāju vidū. Sižetisko norišu dinamika saistās ar mainīgajām sekmēm romantisko attiecību veidošanā, kas Epaltam, Ķurzēnam un Dušelim vienlaikus nozīmē arī cīņu par dzīves materiālā pamata stabilizēšanu. Romāna sižetā detalizēti izvērsti trīs centrālo tēlu pieredzes stāsti, kas atklāj atšķirīgus 20. gadsimta 30. gadu jaunās paaudzes latviešu likteņus. Līdzās līgavu meklētājiem un aplidotajām meitenēm svarīga vieta romānā ir viņu vecāku paaudzei, kam ir dažādi sekmējies ar labklājības nostiprināšanu, bet vieta sabiedrībā nodrošināta ar ilggadīgām pūlēm un sīkstu darbu. Surģenieku nama straujā finansiālā lejupslīde un bankrots sižeta risinājumā ir sāpīga liecība šīs šķietami nesatricināmās pasaules sabrukumam, kas laikmeta tālāko politisko notikumu kontekstā var tikt uztverta arī kā pravietisks paredzējums.

Tā par romānu var lasīt Nacionālajā enciklopēdijā.