Radioteātris aicina paklausīties stāstus no Viestura Ķerus grāmatas "Meža meitene Maija", kurā  autors – putnu pētnieks un mežu aizstāvis – palīdz atrast atbildes uz daudziem jautājumiem, kas bērniem rodas, vērojot dabu. Ziemas stāsti.

"Kad bērnudārza audzinātāja reiz nosauca Maiju par lauku meiteni, viņa atbildēja:

– Es neesmu lauku meitene! Es esmu meža meitene.

Jā, Maija patiešām dzīvo mežā. Braucot no Rīgas uz Liepājas pusi, aiz Pienavas nogriezieties Lestenes virzienā. Kādu gabalu pabraukuši, redzēsiet ceļu, kas ved mežā. Vairs nav tālu – ceļa līkums, stiga, nokalnīte, vēl viens līkums, un tur jau divi ozoli kā milzīgi vārtu stabi iezīmē vietu, kur jūs iebraucat Priedulāju māju pagalmā."

Grāmatu lasa Agnese Cīrule-Budovska. Režisors Edmunds Freibergs. Skaņu režisors Andis Ploks. Komponists Valdis Zilveris.

"Priedulāju pastkastīte nebija pie mājas kā pilsētās. Lai pastniecei būtu vieglāk tajā atstāt vēstules, pastkastīte novietota lielā ceļa malā. No mājām līdz tai jāiet caur mežu.

– Vai es varu iet tev līdzi?

Tētis, mazliet apdomājies, atteica: – Nu nāc, bet nekā interesanta jau tur nebūs.

Kā gan tētis varēja teikt, ka nebūs nekā interesanta? Ceļš līdz pastkastītei vienmēr bija interesants. Arī ziemā. Sniegā varēja redzēt stirnu un vāveru pēdas. Varēja purināt sniegu no nolīkušajiem egļu zariem un skatīties, kā tie atliecas, no smaguma atbrīvoti. Varēja mēģināt uzminēt, kurā kupenā slēpjas skudru pūznis, un atceļā, sniegam putot, skriet lejā pa slīpo ceļu, līkumā mēģinot nobremzēt pirms pašas grāvja malas."