Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsta "Nakts nav tikai gulēšanai" lasījuma 2.daļa. Radiovariantam to veidoja Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte. Lasa Jana Ļisova. Režisore Māra Eglīte. Skaņu režisors Ivo Tauriņš. 2020.gads.

Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija “Dzīvesstāsts” sagatavojusi radio lasījumiem izvilkumus no topošās grāmatas “Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts: Nakts nav tikai gulēšanai”, kurā pārskatīts viņas 102 mūža gadu gājums.

Jaunībā viņa iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizētajā bēgļu laivu kustībā pāri Baltijas jūrai. Atmiņās tiekamies ar kustības vadītāju Konstantīnu Čaksti, arī ar Voldemāru Ģinteru, Leonīdu Siliņu, kuri darbojās Valentīnei līdzās.

Dramatiskus mirkļus viņa pārdzīvo gan Kurzemes mežā, kad par iespēju izglābties jāpārliecina ebrejs Michelsons, gan jūrā, kad laiva uzsēžas sēklim.

Seko skaudrā trimdas dzīves apjausma pēckara izpostītā Eiropa, kuru Valentīne skata savām acīm, latviešu sabiedrība Zviedrijā, un jautājumi sev: ko darīt, kā atgūt pašapziņu.

Valentīnes dzīslās rit etniski jauktas asinis – tēvs latvietis un māte ukrainiete. Viņa pati – ideāliste, mūžīgā meklētāja, ar neapslāpējamu aicinājumu kalpot augstākam mērķim.

Dokumentārā atmiņa ir kas vairāk nekā vēsture – tā ietver visu plašo cilvēka izjūtu gammu, jo nekas, neviens notikums – ne uzvara, ne zaudējums – nav svarīgi paši par sevi, bet gan, kā to uztver, saprot, pārdzīvo cilvēks, kas bijis iesaistīts.

“Nakts nav tikai gulēšanai”. Grāmatas nosaukums atgādina – naktī atīrās laivas no Kurzemes krasta, nakts klusumā var pārdomāt un novērtēt svarīgākos savas dzīves lēmumus un kā tos ievirzījuši gadsimta vēstures pagriezieni. Arī gadsimta beigās viņa ir notikumu centrā  – rīko savas vīra māsas politieslodzītās Lidijas Doroņinas-Lasmanes atbrīvošanas akcijas Rietumos un māca latviešu valodu arī vēl sirmā vecumā.