Meža meitene Maija. Vasaras stāsti "Putni ķiršos" un "Pupuķu tuksnesis". Fragmentu lasījums no Viestura Ķerus grāmatas. 2. daļa.

Ķiršu koks aiz istabas loga bija vecs un liels, un ķirši tajā bija saldi, dzelteni oranži, nevis parastie sarkanie. Maija bija redzējusi, ka Rīgā dažos dārzos ķirši ir apklāti ar tīklu, lai putni netiek klāt. Priedulāju vecais ķirsis tīklam bija par lielu, tāpēc šeit, meža vidū, tas bija kā putniem bagātīgi klāts galds. Putnus ogas saistīja jau tad, kad vēl bija zaļas, bet nu tās gatavojās, un ēdāju bija vairāk. Jo gatavāki ķirši, jo lielāka nepatika meitenēm pret to, ka ogas tiek putniem.

– Kāpēc tu viņus biedē? – jautāja tētis. – Lai taču ēd!

– Bet tie ir mūsu ķirši, un es arī tos gribu ēst! – pikti atcirta Maija.

Tētis pienāca Maijai klāt un teica:

– Maijiņ, redzi, cik koks ir liels? Lielākajai daļai ķiršu mēs nemaz netiekam klāt. Un mums ķirši ir tikai našķis, bet putniem tas ir ļoti svarīgs ēdiens. Putniem ķiršus vajag daudz vairāk nekā mums.

Lasa Agnese Budovska. Režisors Edmunds Freibergs. Skaņu režisors Andis Ploks. Komponists Valdis Zilveris.