"Tūlīt paliks labāk", Ivetas Troalikas romāna fragmentu radioiestudējums. 1. daļa. Režisore Laura Groza.

Laura un Māris 1999. gadā satiekas prestižā vidusskolā, piedzīvo pirmo mīlestību un pirmos zilumus, netiekot galā ar visu, ko paši iecerējuši, un atskārstot, ka mīlestība ne tikai rada patvērumu, bet tā var atmodināt kaut ko šausmīgu, kad gribas otram trāpīt tā, lai sāp.

Pagaidīt un paciesties, līdz paliks labāk, vai arī pieņemt lēmumus un neļaut darīt sev pāri. Ja tik ļoti esi izslāpis pēc mīlestības un atzīšanas, vai risks, ka lēmumus tavā vietā pieņems kāds, kurš ir drosmīgāks un varbūt nežēlīgāks, atmaksājas? Ko darīt, ja nav neviena, kas palīdzētu tikt galā ar pārmērīgu jūtīgumu, bet visiem atradīsies laiks pateikt “tu visu vari!”?

Rīga, 2000. gads. Mūžīgie bērni – paaudze, kas piedzīvojusi gadsimtu miju un mēģina pielāgoties aizvien jauniem apstākļiem, kuros pat viņu vecāki un padomdevēji jūtas pazaudējušies. Hierarhijas brūk un jūk, un veidojas jaunas. Viss ir tikai mūsu pašu rokās, un pasaule ir jāpadara labāka tieši šobrīd! – tā ir liela brīvība un arī milzīga atbildība, kad esi kaut kur pa vidu starp pusaudzi un pieaugušo.

Māris: Čau! Tiekamies jaunajā gadā. Pēdējā šajā tūkstošgadē!

Laura: Pareizi, pēdējais gads šajā gadsimtā. Tik jocīgi, ne? Domā, tas milēniums kaut ko mainīs? Ai, nē, nesāc neko stāstīt, es zinu, tev vienmēr ir, ko teikt, vilciens tikmēr aizies. Laimīgu tev Jauno gadu, Māri!

Māris: Tev pašai tādu – ļoti laimīgu, Laura.

Teicēja: Viņš piemiedza ar aci. Kad vilciens sāka slīdēt projām no Rīgas, Laura redzēja uz perona stāvam tumšu, balta sniega ieskautu siluetu. Viena sniega laumiņa Laurai krūšu kurvja dziļumā kā adatu iedūra pavisam mazu zobentiņu.

Jauniešu lomās iejutušies Katrīna Griga, Klāvs Kristaps Košins, Maija Doveika un Ieva Segliņa.

Skaņu režisors Valdis Zilveris.

Redaktore Dzintra Matuzāle. Producente Māra Eglīte.

2022. gada ieraksts