"Klāra Klukste". Olvenas Bouinas stāstu dramatizējums. 8. stāsts "Pagalma iemītnieki spēlē slēpšanos".

"Spēlēsim slēpšanos!" Emanuels Ēzelis teica kādā karstā septembra dienā, saulē slinki kustinādams vienu ausi.

"Jā, spēlēsim!" Eižebijs Ēzelis sacīja. Un tā ka Emanuelam bija dzimšanas diena, tad gandrīz visi pagalma iemītnieki teica, ka viņi arī spēlēšot protams, tikai tādēļ, lai Emanuelam Ēzelim būtu prieks.

"Vai man arī jāspēle?" Guste Govs miegaini prasīja. "Man daudz labāk patīk noskatīties, es jau, tak, neesmu tāda, kā jūs citi. Esmu pārāk liela, un nav daudz tādu vietu, kas mani varētu paslēpt un man daudz labāk patīk noskatīties."

Šī bija priekš Gustes Govs ļoti gara runa, un, to izrunājusi, viņa aizvēra abas acis un atkal cieši aizmiga. Pārējie lika Gusti mierā, un visi aizgāja slēpties, izņemot Emanuelu Ēzeli, kas bija izvēlēts par ķērēju. Spēle bija jauka, un Emanuels bija noķēris tikai Teodoru Tītaru, kad visi jau bija atpakaļ pie vārtiem, kur bija nozīmēta "māja", visi, izņemot Rozāliju Rukšķi.

"Viņa būs atradusi labu paslēptuvi!" Teodors Tītars teica, vēlēdamies, kaut pašam tāda būtu gadījusies.

Emanuels atkal aizgāja meklēt, bet bez panākumiem, un drīz vien visi piedalījās meklēšanā. Viņi meklēja un meklēja, bet neko neatrada, līdz Cipiņa Čiepste pēkšņi atskrēja pie pārējiem aiz uztraukuma gluži izspūrušām spalvām un stāstīja, ka no jaunās labības klēts nākot pavisam savāds troksnis.

 

Dramatizējuma autore un režisore Vera Singajevska. Komponiste Elga Īgenberga. Skaņu režisors Ventis Sēlis.

Teicēja - Helēna Laukmane, Klāra Klukste - Vera Singajevska, Kaspars Kikirigs - Harijs Gerhards, Guste Govs - Astrīda Vecvagare, Rozālija Rukšķe - Svetlana Bless, Pērle Pēkšķe - Irina Tomsone, Teodors Tītars - Miervaldis Ozoliņš, Čipiņa Čiepste - Aīda Ozoliņa, Eizebijs Ēzelis - Vaironis Jakāns, Emanuels Ēzelis - Ēriks Brītiņš, Belizars Bullis - Tālivaldis Āboliņš, Augustiņš Āzis - Aldis Kusiņš, Veronika Vārna - Indra Burkovska, Sīmanis Suns - Ivars Brakovskis, Paulīna Pince - Alda Krastiņa, Saimnieks - Gunārs Jākobsons.

1990. gada ieraksts.