"Klāra Klukste". Olvenas Bouinas stāstu dramatizējums. 9. stāsts "Klārai iedod galošas,lai neamirkst kājas"

"Tagad tiešām lietum būtu laiks apstāties!" Klāra Klukste sacīja, lūkodamās lejup no savas laktas, kas atradās uz ratu šķūņa zemākās spāres.

"Es gan to neceru," Kaspars Kikirigs atbildēja. "Un ja arī apstatos, pagalms tomēr būtu pārāk slapjš, lai varētu iet ārā."

Tai brīdi atskanēja ūdens šļakstēšana, un parādījās Pērle Pēkšķe, kas ar jautru smaidu uz knābja brida šurp. "Gluži patīkams un piemērots laiciņš, vai nē?" viņa sauca, priecīgi mādama Klārai ar spārnu, un no katras spalviņas viņai pilēja ūdens lāsītes. "Tikai žēl, ka pašlaik jau stājas."

Un patiesi, kamēr viņa vēl runāja, lietus kļuva arvien mazāks, līdz apstājās pavisam.

"Piemērots laiks!" Klāra iesaucās un nolaidās zemē. "Jā, šim gada laikam tas it gan piemērots. Cik žēl, ka tāds gadalaiks vispār pastāv! Kad nu lietus beidzot mitējies un kad es tiešām gribētu iet uz sējas svētkiem, tad ārā ir tik nejauki slapjš!"

"Es patlaban arī turp dodos," Pērle Pekške sacīja. "Vai tad tu tiešām nenāksi? Nu jā, var jau būt, ka tev taisnība. Zinu, ka dažiem ļaudīm lietus nepatīk. Bet tev patiesi derētu pāris kalošu." Un viņa brida tālāk.

"Kas tās kalošas tādas ir?" Klāra Klukste sauca viņai pakaļ, paceldamās pirkstgalos, lai balss tālāk skanētu.

"Nu, ļaudis tās lieto, lai kājas nepaliktu slapjas," Pērle atkliedza pār plecu un aizbrida projām.

 

Dramatizējuma autore un režisore Vera Singajevska. Komponiste Elga Īgenberga. Skaņu režisors Ventis Sēlis.

Teicēja - Helēna Laukmane, Klāra Klukste - Vera Singajevska, Kaspars Kikirigs - Harijs Gerhards, Guste Govs - Astrīda Vecvagare, Rozālija Rukšķe - Svetlana Bless, Pērle Pēkšķe - Irina Tomsone, Teodors Tītars - Miervaldis Ozoliņš, Čipiņa Čiepste - Aīda Ozoliņa, Eizebijs Ēzelis - Vaironis Jakāns, Emanuels Ēzelis - Ēriks Brītiņš, Belizars Bullis - Tālivaldis Āboliņš, Augustiņš Āzis - Aldis Kusiņš, Veronika Vārna - Indra Burkovska, Sīmanis Suns - Ivars Brakovskis, Paulīna Pince - Alda Krastiņa, Saimnieks - Gunārs Jākobsons.

1990. gada ieraksts.